Kas ir un kā nav manā dzīvē?

“Pagājušajā nedēļā viens man pazīstams puika braukāja mašīnā ar savu mammu – uz skolu, uz veikalu, uz bibliotēku, pēc tam atpakaļ uz mājām – vārdu sakot pa saviem ierastajiem maršrutiem – un pēkšņi pamanīja, ka uz ceļa nav dzeltenu automašīnu.
“Un kur ir palikušas visas dzeltenās automašīnas?” – viņš jautāja. Mamma viņam atgādināja, ka viņi redzēja dzeltenu taksometru un pajautāja, vai viņš jūtas labi.
Un tad puika teica, ka viņš skaitīs katru dzeltenās krāsas priekšmetu, ko varēs ieraudzīt. Gandrīz uzreiz viņš visur sāka redzēt dzelteno krāsu: gājēju pāreju dubultās līnijas; melna kaķa acis; lietusmētelī ģērbies vīrietis, kurš veda pastaigā dzelteno labradoru; ugunsdzēsības hidranti; brīdinājuma zīmes; saulespuķu rindas aiz žoga. Un dzeltenas automašīnas visapkārt! Un kravas automašīnas, un autobusi, un velosipēdi. Ja nu viss, kam tu pievērš uzmanību, kļūst reāls? Šodien dzeltenās automašīnas … un rīt …?

Šodien šis stāsts man ir īpaši aktuāls. Manai ģimenei, draugiem, kolēģiem pēkšņi jādzīvo citādākā pasaulē. Bērni neiet uz skolu un bērnudārzu. Tiek meklētas citas darba formas. Neskaidrā situācija pārbauda, cik stipra ir nervu sistēma un cik labi der ierastie stresa pārvarēšanas veidi. Es sev uzdodu jautājumu, uz ko es šodien fokusēju savu uzmanību? Vai ir kas tāds, ko es knapi pamanu vai nepamanu vispār? Ja vēlos, lai manā dzīvē ir vairāk kārtības, vai es to vispār spēju ieraudzīt?